Vispārīga informācija par ugunsgrēkiem


Ugunsdrošība ēkās ir viena no pamatprasībām celtniecības produktiem, kas noteikta ES Būvniecības Izstrādājumu regulā, CPR.

Ugunsdrošība ēkās ir galvenokārt saistīta ar personīgo drošību, tomēr tā ietver arī mantas aizsardzību. Dati no ugunsgrēkiem norāda, ka dūmi un indīgās gāzes izraisa lielāko daļu no nāves gadījumiem. Dūmi un indīgās gāzes nogalina cilvēkus krietnu laiku pirms temperatūras ievērojamas pieaugšanas vai liesmu izveidošanās. Līdz ar to, no personāla drošības skatupunkta, galvenā konstrukcijas prasība nosaka, ka ēkām ir jābūt celtām un konfigurētām tā, lai nodrošinātu cilvēkiem iespēju nokļūt drošībā un nodrošinātu glābšanas dienestiem iespēju atbilstoši reaģēt ugunsgrēka gadījumā.  

 

Vispārīga informācija par ugunsgrēkiem 1

 

Uguns rašanos ēkā izraisa trīs komponenti: skābeklis, degoši materiāli (degviela) un enerģija (karstums). Parasti ir pieejami gan degoši materiāli, gan skābeklis. Trešais faktors, enerģija, var rasties no neuzmanīgas uguns lietošanas, dzirksteles, cigaretes, u.c. Lai novērstu degšanas procesu, vismaz viens no šiem trīs faktoriem „uguns trīsstūrī” ir jālikvidē.

Ja uguns izdala enerģiju ātrāk nekā to ir iespējams likvidēt telpā, kas ir pakļauta uguns iedarbībai, temperatūra šajā telpā strauji pieaugs. Kad ir uzkrāta pietiekama siltuma enerģija, norisēs uzliesmošana. Uguns tad pāriet no attīstības fāzes uz pilnvērtīga ugunsgrēka fāzi. Kad tas noris, ugunsgrēks izplatās uz visām degošajām virsmām telpā un liesmas pamet telpu caur pieejamajām atverēm. Šajā fāzē telpā vairs nav iespējama dzīvu cilvēku klātbūtne.

No uzliesmošanas iespējamības viedokļa svarīgākais faktors ir materiālu siltuma izdalīšanas pārbaude.

Ugunsgrēka attīstības fāze

Ugunsgrēka attīstības fāzē ir iespējams izšķirt trīs posmus.

Vispārīga informācija par ugunsgrēkiem 2 

Pirmajā ugunsgrēka posmā (aizdegšanās) mēs varam novērot to, ka svarīgu lomu spēlē materiāla īpašības. Materiāli ar labām ugunsizturības īpašībām nekalpo par degvielu ugunim un dod cilvēkiem vairāk laika pamest telpu. Tāpat ir jāņem vērā materiālu dūmu radīšanas īpašības; indīgas gāzes un slikta redzamība var izraisīt cilvēku nāvi pirms liesmu izveidošanās. Produkti ar labām ugunsdrošības īpašībām neizdala indīgās gāzes vai dūmus.
Ugunsgrēka otrajā posmā (liesmu posmā) svarīgu lomu ugunsgrēka izplatīšanās ierobežošanā spēlē apkārtējo konstrukciju ugunsizturība. Šī fāze ilgst tikmēr, kamēr vēl ir pieejami degoši materiāli.
Trešā fāze (atdzišanas fāze) noris tad, kad visi degošie materiāli ir sadeguši.

 

No aizdegšanās līdz pilnvērtīgam ugunsgrēkam.

Vispārīga informācija par ugunsgrēkiem 3  Tipisks ugunsgrēks ēkā var sākties ar gruzdošu uguni, kas var gruzdēt stundām ilgi pirms uzliesmošanas. Pēc uzliesmošanas temperatūra strauji pieaug. Kad dūmu gāzes temperatūra sasniedz apmēram 500 – 600 ⁰C. siltuma radiācija ir tik augsta, ka visas uzliesmojošās virsmas telpā uzliesmo. Modernās mājās no uzliesmošanas brīža (liesmu un dūmu veidošanās) līdz degšanai paiet 3-5 minūtes, ja vien uguns neizdziest skābekļa trūkuma dēļ. Pēc tam, kad uzliesmošana ir pāraugusi pilnvērtīgā ugunsgrēkā, temperatūra var pieaugt līdz 1,000 - 1,200 ⁰C. Attēlā pa kreisi ir parādīta uguns attīstības fāze atkarībā no laika un temperatūras, kā arī norādīts tas, kā tiek ietekmēti dažādi materiāli.

 

Uguns aizsardzība

Ja ēka deg, tas var izraisīt ievērojamu kaitējumu īpašumam un cilvēku nāvi. Ugunsgrēku izraisītie kaitējumi izraisa apmēram pusi no visiem apdrošināšanas maksājumiem. Plūdu izraisītie bojājumi ir atbildīgi par apmēram 30% un zādzības par apmēram 20% no apdrošināšanas maksājumiem gadā. Gan ēkas, gan kustamais īpašums veicina uguns izplatīšanos. Efektīvas uguns aizsardzības klātbūtne ievērojami samazina ugunsgrēka risku.  (avots: https://www.fkl.fi/materiaalipankki/esitysaineistot/Dokumentit/Vahinkotietoja_2013.ppt)

Uguns aizsardzība ēkā tiek dalīta pasīvā un aktīvā uguns aizsardzībā 

Pasīvā uguns aizsardzība parasti ir iebūvēta pašā konstrukcijā, nodrošinot to, ka ēka var izturēt uguni noteiktu laiku. Mērķis ir aizsargāt konstrukciju un cilvēkus, kas atrodas ēkā, nodrošinot to, ka:

  • • Tiek ierobežota vai novērsta iekšējā un ārējā uguns un dūmu izplatīšanās.
    • Tiek uzturēt ēkas stabilitāte.
    • Ēkā esošajiem cilvēkiem ir pieejami evakuācijas ceļi.

Šādi komponenti tiek uzskatīti par pasīviem uguns aizsardzības līdzekļiem:

  • drošs attālums no uguns līdz citām ēkām tajā pašā īpašumā vai kaimiņu īpašumos 
  • ārējās virsmas uz sienām un griestiem, kas aizsargā no uguns izplatīšanās 
  • sadalījums ugunsdrošības vienībās (uguns nodalījumi) un uguns atdalīšanas konstrukcijas elementos 
  • iekšējās virsmas uz sienām, grīdām un jumtiem, kas ierobežo uguns izplatīšanos 
  • Atveres uguns atdalīšanas konstrukcijas elementos (ugunsdrošās durvis un atveres inženiertehniskajām sistēmām, u.c.) 
  • slodzi nesošie konstruktīvie elementi

Celtniecības materiālu izvēle un veids, kā materiāls tiek izmantots, lai nodrošinātu nepieciešamo pasīvās uguns aizsardzības līmeni, ir atkarīgs no diviem faktoriem – kā materiāls reaģē uguns gadījumā un/vai tā uguns izturības.

Aktīvos uguns aizsardzības līdzekļus raksturo fakts, ka tos aktivizē uguns vai indivīdi. Atkarībā no konstruktīvā elementa izmantošanas, ugunsdrošības sistēmām var būt noteiktas dažādas prasības. Ugunsdrošības sistēmas ir jāmontē, jāpārbauda un jāuztur tā, lai nodrošinātu to uzticamību visā ēkas kalpošanas mūža garumā. Aktīvā uguns aizsardzība parasti nodrošina trauksmes ugunsgrēka gadījumā un citus uguns aizsardzības līdzekļus cilvēkiem, kas atrodas ēkā, un/vai glābšanas dienestiem.

Aktīvo uguns aizsardzības līdzekļu piemēri:

  • automātiskās uguns trauksmes 
  • evakuācijas trauksmes 
  • dūmu trauksmes 
  • automātiskās uguns dzēšanas sistēmas 
  • dūmu ventilācija 
  • durvju aizvēršanas sistēmas 
  • ventilācijas uguns aizsardzība (slāpētāji)