Ugunsdroša renovēšana

Jaunā Ēku energoefektivitātes direktīva (EPBD), kura stājās spēkā 2012. gada 9. jūlijā, nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai to ēku energoefektivitāte, kas tiek pakļautas ievērojamai renovēšanai, vai arī ēkas renovētajai daļai, tiktu uzlabota, lai atbilstu jaunajām energoefektivitātes prasībām (1).

Nacionālie celtniecības standarti parasti tiek izdoti jaunām ēkām. Celtniecības standarti pieprasa, lai vienīgie cilvēki būvlaukumā celtniecības laikā būtu celtnieki, un īpašuma attīstītājs ir atbildīgs par šo cilvēku drošību. Renovējot dzīvojamās ēkas, būvlaukumā vienlaicīgi var atrasties līdz pat 150 cilvēkiem. Kurš ir atbildīgs par šo cilvēku drošību?

Saistībā ar palielināto risku lielāka iesaistīto cilvēku skaita dēļ, renovēšanas programmas ir stingri jāpārrauga, lai nodrošinātu, ka cik vien iespējams tiek izmantoti materiāli ar labām ugunsizturības īpašībām, un lai netiktu pieļauti kompromisi ugunsdrošības jomā renovēšanas darbu laikā vai vēlāk.

Celtniecības materiālu izvēle ir ļoti svarīga ugunsdrošībai. Moderni materiāli un celtniecības metodes var izraisīt pēkšņu temperatūras lēcienu un sekojošo ļoti ātro liesmu izplatīšanos, radot indīgus dūmus. Mūsdienās laiks, kas nepieciešams, lai neliels uguns pārvērstos par ievērojamu ugunsgrēku, ir 3-5 minūtes, salīdzinot ar 15 minūtēm vai vairāk 1950. gados. (2) Tas rada tiešu apdraudējumu iedzīvotāju iespējai droši pamest ēku un tāpat rada daudz lielākas problēmas ugunsdzēsējiem, kad tie ierodas ugunsgrēka vietā.

Materiālu CE marķēšana dažādās celtniecības sistēmas (ETA – Eiropas Tehniskais Apstiprinājums) ļauj dažās sistēmas daļās izmantot materiālus ar augstām uzliesmošanas īpašībām (piemēram, ETICS, External Thermal Insulation Composite Systems – Ārējās siltumizolācijas kompozītmateriālu sistēmas). Izolācijas materiālu ugunsdrošības testēšana šajās sistēmās tiek veikta gala ekspluatācijas vidē, ETICS gadījumā tas nozīmē, ka ugunsdrošības testa veikšanai izolācijas slānis tiek pārklāts ar neuzliesmojošu apmetumu. Citiem vārdiem, ugunsdrošība šai sistēmai ir galvenokārt balstīta uz apmetuma slāņa, kas tiek uzklāts pašās beigās.

Renovēšanas darbu laikā daudzi aizsargājošie konstruktīvie elementi tiek noņemti, lai atvieglotu piekļuvi celtniecības perioda laikā. Ēka tāpat tiek nosegta ar aizsargājošu materiālu, lai aizsargātu to pret vēju un lietu renovēšanas procesa laikā. Kanāli, kabeļi, savienojošie elementi un sadales elementi arī var tikt atvērti darba laikā. Klimata aizsardzības un inženiertehnisko sistēmu izveidotā brīvā telpa rada gaisa plūsmas, kas ļauj ugunij un indīgiem dūmiem ātri izplatīties uz citām ēkas daļām. Šie riski bieži tiek pārāk zemu novērtēti vai pat ignorēti, ar traģiskām sekām. Lai samazinātu šos riskus, jāizmanto materiāli ar labām ugunsizturības īpašībām un profesionālu montētāju darbs.

Ievērojamu ugunsgrēku risks pastāvīgi pieaug. Sešdesmit procentus no Eiropas iedzīvotājiem to dzīves laikā kādu dienu ietekmēs ugunsgrēks. Tādēļ ir svarīgi uztver ugunsdrošību kā prioritāru jautājumu, jo īpaši attiecībā uz lielām ēkām ar blīvu apdzīvotību, kur iedzīvotāji ir neaizsargāti.

Saite: Ugunsdroša Eiropa

(1) 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES
(2) Avots – Zviedrijas Glābšanas dienesti aģentūra (Swedish SRSA), saite >>