Klimata izmaiņas

Klimata izmaiņas ir viena no svarīgākajām 21. gadsimta globālajām problēmām. Arvien pieaugošās siltumnīcas gāžu (piem., CO2) emisijas visā pasaulē izraisa temperatūras pieaugumu, kas var izmainīt vidi.

Klimata izmaiņas

Millionsatrisk: definingcriticalclimatechangethreatsandtargets [Parry, M., Arnell, N., Mcmichael, T., Nichills, R., Martens, P., Kovats, S., Livermore, M., Rosenzweig, C., Iglesias, A. unFischer, G., 2001]

Lai temperatūra nepalielinātos vairāk par 2°C:
  • Globālajām siltumnīcas gāžu emisijām nākamo 10-15 gadu laikā jāsasniedz maksimālais līmenis un tam jāsāk kristies. 
  • Globālajām siltumnīcas gāžu emisijām līdz 2050. gadam jākrītas par ~50–55% zem 1990. gada līmeņa.

Rīcības atlikšana pat tikai par pieciem gadiem var daudz ko mainīt. Globālās rīcības atlikšana par 10 gadiem gandrīz dubultos emisiju daudzumu, kas jāsamazina līdz 2025. gadam.

ES dalībvalstis ir vienojušās par 20/20/20 mērķi, kas sevī ietver siltumnīcas gāžu emisiju samazināšanu par 20%, energoefektivitātes uzlabošanu par 20% un atjaunojamās enerģijas palielināšanu par 20% līdz 2020. gadam.

Šīs problēmas risināšanai pašreiz tiek īstenotas daudzas dažādas ES un nacionālās iniciatīvas. Tās ietver gan mēģinājumus nomainīt fosilo degvielu enerģijas avotus pret atjaunojamajiem enerģijas avotiem, piemēram, saules enerģiju, gan politiku, kuras mērķis ir samazināt pašreizējo enerģijas patēriņu.

Ēkām ir izcils CO2 samazināšanas potenciāls.

  • Ēkas izmanto 40% no visas ES patērētās enerģijas. 
  • Telpu apsildīšanai tiek patērēti 75% no visas ēkās patērētās enerģijas.  
Ēku energoefektivitātes uzlabošana katru gadu varētu samazināt oglekļa dioksīda izmešus par 460 miljoniem tonnu. Tas ir līdzvērtīgs:
  • sešu miljonu mašīnu noņemšanai no ceļa uz četrpadsmit gadiem vai
  • meža iestādīšanai platībā, kas trīsreiz lielāka par Francijas teritoriju. 

Eiropas politikas pētījumu centrs (CEPS), salīdzinot alternatīvās tehnoloģijas klimata izmaiņu regulēšanai, secina, ka energoefektīva siltumizolācija jaunajām ēkām ir labākais veids, kā novērst klimata izmaiņas, vienlaicīgi uzlabojot Eiropas konkurētspēju un radot jaunas darbavietas. Turklāt šie rezultāti var tikt sasniegti, izmantojot pastāvošo celtniecības praksi.

CEPS ziņojumā norādīts arī, ka ēku energoefektivitāti var uzlabot, izmantojot jau esošās zināšanas, un nav nepieciešami jauni resursi. Tas ir arī efektīvi izmaksu ziņā un nav saistīts ar būtiskiem nezināmiem riskiem.

Ēku energoefektivitātes direktīvā tiek pieprasīts, lai visas ES dalībvalstis ieviestu jaunas procedūras ēku energoefektivitātes sertificēšanai.

Kioto piramīdas principi:

 

Kioto piramīdas principi

 

Ēku pasīvās enerģijas konstrukcija samazina enerģijas patēriņu līdz minimumam, balstoties uz prioritāšu hierarhiju.


1. Siltuma zudumu samazināšana
  • Papildu siltumizolācija 
  • Uzlabots hermētiskums 
  • Efektīva siltuma atguves ventilācija

2. Izmaksu ziņā efektīva elektrības izmantošana
  • Energoefektīvas elektriskās iekārtas un apgaismojums 
  • Izvairīšanās no nevajadzīga enerģijas patēriņa  

3. Saules enerģijas izmantošana
  • Ēku pozicionēšana 
  • Kolektoru izmantošana  

4. Patēriņa pārvaldīšana
  • Pareiza izmantošana un kontrole

5. Enerģijas avota izvēle
  • Siltumsūknis 
  • Biodegviela 
  • Centralizētā siltumapgāde 
  • Elektrība vai gāze

Kioto protokols ir pieejams šeit >>

http://europa.eu/legislation_summaries/environment/tackling_climate_change/l28060_en.htm