Ēku energoefektivitāte

Zema enerģijas patēriņa, pasīvās, nulles enerģijas un papildus enerģiju ražojošas ēkas

Energoefektīvās ēkas tiek būvētas tā, lai patērētu pēc iespējas mazāk enerģijas. Ēkas var padarīt energoefektīvas, izmantojot kvalitatīvus celtniecības un siltumizolācijas materiālus, kas novērš siltuma zudumu un padara ēkas hermētiskas. Augstas kvalitātes projekti un profesionāls darbs ir energoefektīvas ēkas priekšnosacījumi. Galvenais ir līdz minimumam samazināt termiskos tiltus.

Energoefektīvās ēkas tiek klasificētas četrās kategorijās: zema enerģijas patēriņa, pasīvās, nulles enerģijas un papildus enerģiju ražojošas ēkas. Ņemot vērā ēkas dzīves ciklu, pasīvās ēkas bieži vien ir optimālais risinājums.

Tips 0 - Standarta ēka

Standarta ēka tiek konstruēta tā, lai atbilstu tikai minimālajām ēku standarta energoefektivitātes prasībām.

 

Tips I - Zema enerģijas patēriņa ēka

Zema enerģijas patēriņa ēka patērē tikai pusi no tā enerģijas daudzuma, kas ir nepieciešama standarta ēkai. Energoefektivitāte tiek sasniegta, uzlabojot siltumizolāciju un logus, un ventilācijas siltuma atguves sistēmu. Zema enerģijas patēriņa ēkai nepieciešamās izmaksas tikai nedaudz pārsniedz standarta ēkas būvēšanas izmaksas (0-5%). Ikgadējais enerģijas patēriņš zema enerģijas patēriņa ēku apsildīšanai ir 50–60 kWh/m2.

Tips II – Pasīvā ēka

Pasīvā ēka patērē mazāk nekā ceturto daļu no enerģijas, kuru patērē standarta ēka. Tā saglabā siltumu, izmantojot enerģiju, kas tiek ģenerēta ēkā. Tai nav atsevišķas apkures sistēmas, izņemot siltuma atguves ventilāciju.

Pasīvās ēkas definīcijas, kas tiek izmantotas dažādos Eiropas reģionos, ir balstītas uz iepriekšējām enerģijas patēriņa prasībām, kas ir definētas Eiropas Pasīvo māju sekmēšanas (PEP) un izpētes programmas Inteliģenta enerģija Eiropai (IEE) Pasīvo ēku pētījumos.

Pasīvās ēkas definīcija ir balstīta uz tai nepieciešamo enerģijas daudzumu. Kopējais ēkai nepieciešamais enerģijas daudzums tiek aplēsts primārajā enerģijā un tai ir limita vērtības. Piemēram, Vācijā visai elektroenerģijai, kas tiek iepirkta no elektrības tīkla, tiek izmantots primārās enerģijas konvertēšanas koeficients 2,7. Enerģijas konvertēšanas koeficienti tiek noteikti nacionālajā līmenī. 

Valsts Telpu apsildīšanas un dzesēšanas enerģijas patēriņš  Primārās enerģijas patēriņš Apkures enerģijas patēriņš Hermētiskums
50 Pa  
  kWh/m2a  kWh/m2a  W/m2  exch/h
Somija 20 - 30  130 - 140   0.6 
Norvēģija 15 + 3.5(T - 5)
T = vidējā gada temperatūra
 

   
Zviedrija Dienvidos 45
Ziemeļos 55
Kopējā iepirktā enerģija
  Dienvidos 10
Ziemeļos 14
~0.6
(0.3 l/sm2
Vācija 15  120    0.6 
Dienvideiropa  15 + 15 = 30 120    0.6 


Energoefektivitāte ir balstīta uz pasīvās ēkas ārēja apvalka risinājumiem: zemām U vērtībām un īpaši laba hermētiskuma. Tai ir ļoti labi siltumizolēta konstrukcija, kvalitatīvi logi un durvis.
Pasīvās mājas būvēšana ir tikai par 5–10% dārgāka par standarta mājas būvēšanu. Tomēr apjomīgāku konstrukciju papildu izmaksas kompensē tas, ka nav nepieciešams uzstādīt apkures sistēmu. Lai uzbūvētu pasīvo ēku, nav nepieciešamas jaunas tehniskās iemaņas, speciāls aprīkojums vai materiāli. Ikgadējais enerģijas patēriņš pasīvās ēkas apsildīšanai ir atkarīgs no ēkas izvietojuma un svārstās no 15 kWh/m2  Centrāleiropā līdz 30 kWh/m2 Ziemeļeiropā.
Saskaņā ar Komisijas plāniem tiek paredzēts, ka līdz 2015. gadam pasīvās mājas kļūs par jaunu ēku standartu ES.  

Tips III – Nulles enerģijas ēka

Nulles enerģijas ēka ir ēka ar nulles neto enerģijas patēriņu un nulles oglekļa emisijām gadā. Šādas ēkas var būt neatkarīgas no enerģijas tīkla padeves.

Tips IV - Papildus enerģiju ražojoša ēka

Papildus enerģiju ražojošas ēkas koncepcija ir balstīta uz ēkām, kuras atbilst pasīvo ēku energoefektivitātes līmenim, un papildu integrētās aktīvās enerģijas padeves sistēmām, kas izmanto saules vai vēja enerģiju. Vasarā ēka pārdod tai nevajadzīgo enerģijas apjomu nacionālajam tīklam un ziemā to atkal nopērk. Priekšnosacījums šādām ēkām ir nacionālā pārdošanas tarifa pastāvēšana, kas vairākumā valstu vēl nav ieviests. Pašreizējie tarifi tiek intensīvi subsidēti, lai veicinātu jaunās tehnoloģijas attīstību.
Papildu ieguldījumu izmaksas papildus enerģiju ražojošai ēkai ir vismaz 10%, salīdzinot ar standarta ēku. Papildus enerģiju ražojošas ēkas pašreiz ir retums, tomēr nākotnē tās var kļūt par jaunu celtniecības tendenci.