Aprēķinos izmantotie standarti

Līdz ar direktīvas izstrādāšanu, Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) strādā pie EN standartu paketes, kas nepieciešama direktīvu ieviešanai.

Enerģijas lietojums ēkās

Lai aprēķinātu vispārējo enerģijas lietojumu ēkās, CEN TR 15615 ir aprakstīti standartu iestatījumi.
  • EN 15603 nosaka enerģijas patēriņa veidus, kas tiek ņemti vērtā, un piedāvā metodes jaunu un jau esošu ēku energoefektivitātes un energorādītāju noteikšanai. 
  • EN 15217 nosaka veidus, kā sertifikātā atspoguļot energoefektivitāti, kā arī veidus, kā atspoguļot energoefektivitātes prasības. 
  • EN 15459 piedāvā ēkas enerģijas pieprasījumā un enerģijas patēriņā iesaistīto apkures sistēmu taupības aprēķina metodes.

Ēkas apvalka termiskā efektivitāte

Ēkas daļu termiskās efektivitātes un vispārējā siltuma zuduma koeficienta aprēķināšanai izmanto EN ISO 13789.

Standarti attiecībā uz U vērtībām iedalās divās grupās.

Vienkāršotu metožu gadījumā izmanto:

  • EN ISO 6946 
  • EN ISO 13370
  • EN ISO 10077-1
  • EN 13947
Detalizētu metožu gadījumā izmanto: 
  • EN ISO 10211 
  • EN ISO 10077-2
Uz termiskajiem tiltiem attiecas:
  • EN ISO 10211 
  • EN ISO 14683
  • EN ISO 10456 izmanto, lai aprēķinātu būvizstrādājumu siltuma vērtības.

Ventilācija

Ventilācijas un gaisa infiltrācijas aprēķināšanai
  • EN 15242 piedāvā metodes gaisa caurplūdes aprēķināšanai. 
  • EN 13779 attiecas uz mehāniski ventilētām ēkām, ieskaitot tādas, kurās izmanto gaisa kondicionēšanu.
  • EN 15251 tiek izmantots iekštelpu apstākļu noteikšanai.
  • EN ISO 15927 tiek izmantots klimatisko datu noteikšanai. 

Mājsaimniecībās lietojamais karstais ūdens

Mājsaimniecībās lietojamā karstā ūdens aprēķiniem

  • EN 15316 izmanto mājsaimniecībās lietojamā karstā ūdens prasību noteikšanai un tā nodrošināšanai nepieciešamās enerģijas aprēķināšanai. 
  • EN 15241 izmanto attiecībā uz ventilāciju, lai noteiktu nepieciešamo enerģijas daudzumu gaisa iesūkšanai un izvadīšanai, balstoties uz uzstādītā ventilatora jaudu un kontroles sistēmu. 
  • EN 15193 izmanto attiecībā uz apgaismojumu, balstoties uz uzstādītā apgaismojuma jaudu un patēriņu gadā atbilstoši ēkas tipam, apdzīvotībai un apgaismojuma kontroles sistēmai. 
  • EN 15232 izmanto attiecībā uz integrētajām ēku automātikas un vadības iekārtām.

Apkure un dzesēšana

Apkures un dzesēšanas aprēķināšanai
  • EN ISO 13790 nosaka divus veidus: vienkāršotās metodes ir balstītas uz ikmēneša vai stundas aprēķiniem un vienkāršota ēkas apraksta U vērtību veidā. Datus šo aprēķinu veikšanai iegūst, izmantojot tālāk tekstā iekļautos standartus. 
  • Detalizētiem matemātiskiem aprēķiniem EN 15265 piedāvā kritērijus kopā ar pārbaudēm datorprogrammas validācijai. Izmantotā aprēķinu modeļa izvēle notiek nacionālā līmenī.

Piegādātā enerģija

Telpu apsildei piegādātās enerģijas aprēķināšanai 
  • EN 15316 izmanto attiecībā uz zaudējumu un kontroles aspektiem. 
  • EN 15377 izmanto attiecībā uz iebūvētajām sistēmām. 
  • Aprēķinos izmantojamos datus iegūst izmantojot EN ISO 13790 vienkāršoto metodi vai dinamisko simulāciju. 
  • EN 15243 izmanto attiecībā uz telpas dzesēšanu.

Uzraudzība un pārbaude

Energoefektivitātes uzraudzībai un pārbaudei izmanto šādus standartus:
  • EN 13829 Ēku gaisa caurlaidības noteikšana – Piespiedu ventilācijas metode 
  • EN ISO 12569 Gaisa apmaiņas noteikšana ēkās – Iezīmētās gāzes izklīdināšanas metode 
  • EN 13187 Kvalitatīva termisko neregularitāšu noteikšana ēkas norobežojošās konstrukcijās – Infrasarkanā starojuma metode 
  • EN 15378 Apkures katlu un apkures sistēmu pārbaude 
  • EN 15239 Ēku energoefektivitāte – Ventilācijas sistēmu inspicēšanas vadlīnijas 
  • EN 15240 Ēku energoefektivitāte – Gaisa kondicionēšanas sistēmu apskates vadlīnijas