Arī pirmā stāva grīdas ir pieskaitāmas pie ēkas norobežojošajām konstrukcijām, un lai arī grīdām salīdzinājumā ar bēniņu pārsegumiem mazāka siltumpretestība noteikta tāpēc, ka temperatūras starpība telpās grīdas un griestu līmenī var sasniegt 6–8 °C, jo, kā zināms, lielāki siltuma zudumi ir tur, kur ir lielāka temperatūras starpība starp āra un iekštelpu gaisu, tomēr arī grīdu siltumizolācijai ir jāpievērš uzmanība, lai izveidotu komfortablus dzīves apstākļus.
Siltumizolācijas ierīkošana ir atkarīga no grīdas konstrukcijas un tās atrašanās vietas: vai tās ir pagraba grīdas, pirmā stāva grīdas virs pagraba pārseguma; uz gulšņiem vai uz grunts balstītas grīdas utt.
Grīdas ar auksto pagrīdi parasti ierīko tad, ja
- ēka ir būvēta mitrā vietā;
- ir augsts gruntsūdens līmenis;
- ēkai pirmā stāva grīdas līmenis ir 80–100 cm virs zemes virsmas līmeņa;
- ēkai ir stabveida pamati un pagrīdes telpā nav iespējams nodrošināt vajadzīgo siltumizolāciju.
Šāda grīdas konstrukcija ir līdzīga starpstāvu pārseguma konstrukcijai, tikai tai jābūt labai siltumizolācijai, nevis arī skaņizolācijai, kā tas nepieciešams starpstāvu pārsegumos.
Grīdas uz grunts ierīko ne tikai pagrabos, dažreiz to dara arī ēkas pirmajā stāvā. Šādas grīdas ierīko ne tikai jaunbūvēs, bet bieži arī ēkās, kas jau tiek ekspluatētas – kad jāuzlabo telpu komforta apstākļi, un ar pirmā stāva grīdu siltināšanas palīdzību tas arī tiek sasniegts. Parasti tas ir saistīts ar akmens šķembu vai oļu drenējošā slāņa ierīkošanu, siltumizolācijas plākšņu (PAROC akmens vates plākšņu GRS 20 vai ROB 50) ieklāšanu, kā arī stiegrota cementa javas izlīdzinošā slāņa un grīdas seguma izveidi. Pirmā stāva grīdu siltumizolācijas ierīkošanai piemērotas ir PAROC GRS 20 plāksnes. Tās ir cietas, stingras, impregnētas akmens vates plāksnes, kam piemīt ne tikai teicamas siltumtehniskās īpašības, bet arī laba mehāniskā izturība, kas pilnībā nodrošina ekspluatācijas slodzes uzņemšanu.
<<Atpakaļ uz izvēlni
|
