Ugunsgrēks ēkā var izraisīt cilvēku bojāeju un nozīmīgus materiālus zaudējumus. Apmēram pusi no gada apdrošināšanas atlīdzībām apdrošināšanas sabiedrības izmaksā par zaudējumiem ugunsgrēkā. Apmēram 30% apdrošināšanas prasību gadā ir par ūdens radītiem zaudējumiem, bet par zādzībām ar ielaušanos – līdz 20%. Ēkas un viss, kas tajās atrodas, var veicināt uguns izplatīšanos. Pielietojot pareizu aizsardzību pret uguni, var būtiski samazināt ugunsgrēka risku. 

Ēkā pielieto divu veidu aizsardzību pret uguni: aktīvo un pasīvo. Aktīvo aizsardzību pret uguni izmanto, kad izceļas ugunsgrēks, un tajā ietilpst dūmu detektoru un signalizācijas sistēma, automātiski ūdens smidzinātāji, durvis ar kūstošajiem drošinātājiem un slēģi, avārijas apgaismojums un dūmu ventilācijas sistēma. Šo sistēmu samērā viegli var sabojāt: ūdens padeves mehānismu ļaunprātīga bojāšana, vārstuļu bojājumi vai vienkārši zināšanu trūkums var padarīt to nelietojamu. Lai ēka būtu patiesi ugunsdroša, tai ar vienu ugunsdrošības sistēmu būs par maz.

Pasīvā aizsardzība pret uguni parasti ir iebūvēta konstrukcijā, lai ēka noteiktu laiku varētu izturēt degšanu. Pasīvā aizsardzība ugunsgrēka gadījumā aizsargā konstrukciju un ēkā esošo cilvēku dzīvību, samazinot vai novēršot iekšējo un ārējo uguns izplatīšanos, nodrošinot ēkas stabilitāti un drošību, kā arī evakuācijas ceļus iemītniekiem.

Pasīvā aizsardzība pret uguni arī ietver telpu sadalīšanu nodalījumos un konstrukcijas ugunsdrošību, netraucētas piekļuves nodrošināšanu pie ēkas ugunsdzēsējiem, drošu un efektīvu glābšanās līdzekļu nodrošināšanu.

Būvmateriālu izvēle un izmantojums, kas nodrošina vajadzīgā līmeņa pasīvo aizsardzību pret uguni, ir atkarīgs no diviem faktoriem – būvmateriālu reakcijas uz uguni (degamības) un no to ugunsizturības.

PAROC akmens vatei ir augsta kušanas temperatūra, tāpēc šis materiāls ir ideāli piemērots ugunsdrošības garantēšanai. Tas saglabā savas īpašības pat 1000ºC temperatūrā.