Meklēt 
 
Par mumsIndividuāliem lietotājiemCeltniecības izolācijaTehniskā izolācijaPaneļu SistēmaKuģubūve
Cenrādis
Ugunsdrošības risinājumi
Projektēšanas norādījumi
Risinājumi
Izstrādājumi & materiāli
CAD detaļzīmējumi
Apiešanās
Latvijas Paroc objektu galerija
Dokumentācija
Lejupielāde
Sazinieties ar mums
Tirdzniecības vietas
Biežāk uzdotie jautājumi
 Biežāk uzdotie jautājumi

 

 

Par mitrumu
Par uguni

Par jumtiem

Par vidi

Par skaņas izolāciju

 

moisture
Mitrums

J: Vai ir nepieciešama politelēna plēve sienas iekšējā pusē?

A: Jā, bet pirmām kārtām kā gaisa barjera, nevis mitruma barjera, un koka statņu ēku konstrukcijās ar minerālvates pildījumu (t sk. arī mansardu izbūvēs). Bez plēves vieglajai un elastīgajai akmens vatei ir pārāk liela caurlaidība ar caurvēja iespējamību un reizē siltuma aizplūšanu. Lai nodrošinātu iekštelpu gaisa kvalitāti, ir jāparedz laba iekštelpu ventilācija. 

Izņēmums ir pagrabu sienas vai monolītas sienas no betona, ķieģeļiem vai blokiem, kur labi elpojošs akmens vates siltumizolācijas slānis tiek likts no sienas ārējās puses.

> pagraba sienas

 

J: Vai visām pagraba sienām ir jāliek hidroizolācija no ārējās puses?

A: Nē. Hidroizolācija ir nepieciešama tikai tajās vietās, kur ir augsts gruntsūdens līmenis un rezultātā spiediens uz sienām. Ja siena ir izolēta no ārējās puses, PAROC GRS nodrošinās labu un adekvātu siltuma izolāciju un kapilāro hidroizolāciju.

> pagraba sienas

 

J: Vai  PAROC GRS var tikt izmantots, lai izolētu cauruļvadus vai citas konstrukcijas zemē?

A: Nē! PAROC GRS plāksne funkcionē tikai tad, ja viena puse ir silta, t.i., kā sienas vai grīdas izolācija telpai, kas ir apsildīta.

 

J: Kā funkcionē slapja akmens vate?

A: Tā ir viena no akmens vates unikālajām īpašībām! Akmens vate var iesūkt mitrumu, izžūt un atgriezties savās iepriekšējās funkcijās. Kad mitrums vairāk nesūcas akmens vatē un apstākļi ir normāli, akmens vate var izžūt diezgan ātri. Akmens vate atgriežas savā sākotnējā formā.

Lēzena jumta siltumizolācijas plāksnes paliek slapjas laiku pa laikam, kas var ietekmēt plākšņu mehānisko slodzes nestspēju. Izžūstot materiāls atkal normāli izolē siltumu.

Tur, kur ir liels iekštelpas mitrums (žāvētavas, baseini, pirtis u.tml.), vai arī pastāv risks, ka lēzena jumta plāksnēs iesūksies mitrums, mēs rekomendējam izmantot  ventilējamo jumta plākšņu risinājumu.

> Vairāk par mitrumu un akmens vati

 

J: Kāds ir labākais siltumizolācijas risinājums pirmā stāva grīdas konstrukcijai?

A: Viss ir atkarīgs no pirmā stāva konstruktīvā risinājuma, taču var teikt, ka gan savietotā grīda uz grunts un grīda ar ventilējamu pagrīdi ir efektīva. Darbu kvalitātei ir ļoti nozīmīga loma.

Plāksne uz zemes vai grīda uz grunts: ar betonējamo akmens vates plāksni, kura atrodas uz pamata betona plāksnes. Virsū tiek uzliets izlīdzinošais slānis 50 mm. Plāna papildus izolācijas plāksne virspusē nodrošinās komforta sajūtu.

Grīda ar ventilējamu pagrīdi: ja pagrīde ir ventilējama ar āra gaisu, tad izolācijas biezumam ir jābūt līdzīgi kā risinājumam mansardos - apmēram 200 mm dzīvojamām ēkām.

Otra pieeja ir vairāk nekā gadsimtu veca un šis princips ir pamatots uz faktu, ka siltums izstaro lēni ventilējamā pagrīdē caur grīdas konstrukciju un caur kamīna pamatni zemē.

Atpakaļ

 

fire
Uguns

J: Kā dažādus siltumizolācijas materiālus var iedalīt pēc ugunsdrošības?

A: Neorganiski siltumizolācijas materiāli tiek klasificēti kā nedegoši. Materiāli, kas veidoti no plastikas vai celulozes, ir organiski materiāli un tādējādi ir degoši. Degšana vai uzliesmojuma iespējamība var tikt mazināta ar ķīmiskām piedevām.
Kā šie materiāli aizdegas, tā uguns var kļūt vēl intensīvāka. Tikai neorganiski materiāli var tikt iesaistīti pretuguns risinājumos.
Akmens vate ir neorganisks materiāls un tāpēc neuzliesmojošs.

 > Vairāk par ugunsdrošību un akmens vati

 

J: Kas nosaka pretuguns aizsardzības līmeni un tātad arī materiālu izvēli dažādās konstrukcijās?

 

A: Katrā valstī ir iestādes, kas regulē celtniecību, un tās izdod normatīvus par pretuguns aizsardzību dažādu tipu ēkās.

Arī apdrošināšanas sabiedrības, aprēķinot apdrošināšanas prēmijas, netiešā veidā nosaka pretuguns aizsardzību un materiālu izvēli. Nepastāv universāli likumi, kurus ievērotu visas apdrošināšanas sabiedrības. Tāpēc būtu ieteicams sazināties ar jūsu apdrošināšanas sabiedrību, kad projektējat jaunu ēku.


 

 

J: Kādi kritiski nosacījumi darbojas praktiskās pretuguns aizsardzības jomā?

 

A: Ķēdes stiprumu nosaka tās vājākais posms. Ēku klasifikācija ir ideāls iedalījums. Praksē ēkas konstrukciju šķērso kabeļi, ventilācijas vadi utt. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šīs ejas būtu būvētas tik ugunsdrošas, cik vien tas iespējams.

 

 

 

J: Vai tikai klasifikācijā ietvertās konstrukcijas (sienas, jumti utt.) ietekmē pretuguns aizsardzības līmeni?

 

A:  Klasificētās konstrukcijas neļauj ugunij izplatīties no vienas ēkas daļas uz otru. Tomēr jums vajadzētu paredzēt klasificētu apstrādi arī evakuācijas koridoriem. Pretuguns aizsardzība ir cīņa par cilvēku dzīvībām, tātad ugunsgrēka gadījumā ēkās esošajiem cilvēkiem jāsagādā iespēja atstāt ēku.

 

 

 

J: Es patlaban būvēju katlumāju ar ķieģeļu sienām. Celtniecības inspektors pieprasa, lai griestu konstrukcija atbilstu 60 minūšu pretuguns aizsardzības normām. Griesti manā ēkā ir būvēti no koka baļķiem. Es nevaru būvēt griestus no dzelzsbetona vai ķieģeļiem. Vai man ir kāds cits variants?

 

A: Šo problēmu var viegli atrisināt. Inspektora pieprasīto pretuguns aizsardzības klasi REI 60 var sasniegt, parastus koka griestus apstrādājot ar akmens vates paneļiem. Zem jumta sijām un paralēli tām piestiprina tērauda stiepli, piemēram, no apakšas pienaglojot 1-2 mm diametra stiepli pie k 300 mm sijām. Stieples uzdevums ir noturēt izolāciju savā vietā arī tad, ja apakšējās konstrukcijas bojātu uguns. Pēc tam rīkojieties kā parasti: montējiet tvaika barjeru vai gaisa plūsmas bloķētāju, k 400 45X45 mm profilus, un no telpas iekšpuses - divas kārtas standarta ģipškartona plāksnes. Pēc tam no augšas uzklājiet 300 mm biezu  PAROC UNS 37 siltumizolāciju.

 

 

 

 

J: Es Somijā veidoju industriālas ēkas piebūvi, un tagad esmu saskāries ar problēmu, kā panākt 60 minūšu pretuguns aizsardzību sienai, kas atdala jauno ēkas daļu no vecās. Siena ir no koka ar 150 mm karkasu. Iekšpusē iemontēts ģipškartons, ārpusē pretvēja audums. Šķiet, ka siena ir pildīta ar stikla vati. Vai varu saglabāt veco sienu, vai arī būs nepieciešams to uzcelt no jauna?

 

A: Ja siena nav nesoša un tās augstums nepārsniedz 3.3 m, rīkojas sekojošā veidā: noplēš veco apdari un izņem stikla vati. Izolē ar PAROC UNS 37, bet  pretvēja audumu aizstāj ar PAROC WAS 25t vai ar ģipškartonu. Tā jūs iegūstat  EI 60 klases sienu. Ja siena ir nesoša, procedūra ir sekojoša: demontē tāpat kā iepriekš. Stikla vati aizstāj ar PAROC UNS 37 plāksnēm. Vecās apdares vietā montē divas kārtas ģipškartona un otrā pusē vēl pievieno papildu ģipškartona plāksni. Šādi jūs iegūstat REI 60 klases sienu.

 

 

 

J: Kāda vate man nepieciešama, lai tērauda sijai panāktu 90 minūšu pretuguns aizsardzību?

 

A: Šo izstrādājumu sauc par PAROC FPS. Taču, lai noteiktu izolācijas kārtas biezumu, ir vajadzīga papildu informācija par izolācijas mērķiem. Mums jāzina tērauda sijas tips, šķērsgriezuma izmēri un projektētā temperatūra. Konstrukcijas instalācija ir viskritiskākais faktors, un informācija par to ir meklējama sertifikācijas dokumentos.

 

Tērauda konstrukciju pretuguns aizsardzība

 

 

 

 

J: Ugunsdrošības inspektors aplūkoja mūsu terasveida mājas bēniņus un konstatēja, ka kaut kas neatbilst prasībām. Šķiet, ka tur - gan ugunsmūrī starp dzīvokļiem, gan keramikas bloku griestos ir atstāti tik lieli caurumi, ka var izbāzt cauri cepuri, un tādiem tur nevajadzētu būt. Viņš ieteica aizbāzt caurumus ar pretuguns aizsardzības vati. Kas ir šī vate, un vai ir vēl kāds cits variants?

 

A: Šī pretuguns vate ir PAROC FPS, t.i., cieta vates plāksne. To var viegli piegriezt pēc jebkura izmēra, pat atrodoties piekrāmētos bēniņos. Ar piegrieztajiem gabaliem aizpilda caurumus. Šis, bez šaubām, ir visvienkāršākais uguns barjeras uzlabošanas veids. Jebkura akmens vate ir uguns izturīga, tātad jūs varat aizbāzt caurumus arī ar mīkstu akmens vati. Tādā gadījumā vatei jābūt saspiestai tik cieši, lai tā tur paliktu arī tad, ja ēka aizdegtos. Un tai jāpaliek pietiekami kompaktai, lai nelaistu cauri karstās dūmgāzes. Ja tas netiks izdarīts, un kaimiņu māja aizdegsies, tad uguns visādā ziņā izplatīsies arī jūsu mājā. Tamlīdzīgos gadījumos uguns diezgan strauji izplatās pa visām terasē saslēgtajām ēkām.

 

 

J: Kā es varētu uzlabot pretuguns aizsardzību dobta dzelzsbetona paneļa apakšējā daļā, ja tiek pieprasīta 120 minūšu pretuguns aizsardzības klase? Tas ir prasīts sakarā ar ēkas izmantošanas veida maiņu.

 

A: Šādu aizsardzību varat sasniegt, izmantojot 50 mm PAROC FPS pretuguns aizsardzības plāksnes. Katrai plāksnei ir jābūt piestiprinātai vismaz ar 8 mehāniskiem stiprinājumiem. Uzstādīšanas instrukciju atradīsiet mūsu mājas lapā. Izmantojot biezākas plāksnes, varat saniegt 240 minūšu ugunsizturības klasi. Pretuguns aizsardzības būtība ir tā, ka tērauda armatūras stieņi, kas atrodas dobtā paneļa apakšējā daļā, tiek pasargāti no pārkaršanas, citādi tie varētu zaudēt savu izturību, pirms pagājis noteiktais laiks.

Atpakaļ

 

 

Roofs
Jumti

 

 

J: Kāds drīkst būt solis starp trapecveida tērauda jumta spārēm, lai akmens vates plāksnes nesalūstu?

 

A:      Paroc ir izstrādājis īpašu tabulu, kurā doti maksimālie soļi dažāda biezuma izolācijas materiāliem.

 

 

J: Vai jumtu ar nelielu slīpumu vajadzētu izolēt ar 1 vai 2 kārtām?

 

A:       Ir iespējami abi varianti. Paroc ierosina izmantot 2 kārtas, jo tādā gadījumā varēs izvairīties no vienlaidus salaiduma šuvēm, un jumts būs līdzenāks. Izmantojot 2 kārtas, samazinās arī defektu un bojājumu risks.

 

 

J: Vai visiem jumtiem nepieciešamas gaisa plūsmas barjeras vai tvaika barjeras?

 

A:       Paroc iesaka jumta konstrukcijas apakšējā daļā ieklāt tvaika barjeru - speciālu plastmasas plēvi, vēlams armētu. Tās kalpo papildus drošībai, un ēku turpmāk varēs izmantot arī tādiem mērķiem, kas saistīti ar palielinātu mitruma izdalīšanos.

 

 

J: Kāpēc būvē vēdināmus jumtus?

A:       Lai novadītu no ēkas iekšpuses nākošo mitrumu un parūpētos arī par tā mitruma izvadīšanu, kas ēkas mūža laikā iesūcies konstrukcijā.

 

> Papildu informācija par vēdināmām jumtu konstrukcijām

Atpakaļ

 

 

environment
Vide

 

J: Kā būtu pareizi atbrīvoties no akmens vates pārpalikumiem?

 

A: Ja pēc izolācijas lokšņu piegriešanas jūsu būvlaukumā ir uzkrājušies pārpalikumi, jūs šos gabaliņus varat izmantot, piemēram, bēniņu izolēšanai.

Ja tas nav iespējams, akmens vates atkritumus varat izmest kompostkaudzēs, kurās savāc tos atkritumus, kas nav bīstami veselībai, tātad visparastākajā izgāztuvē. Tomēr atsevišķu izgāztuvju apsaimniekotāji var uzstādīt individuālas prasības par to, kāda tipa atkritumus drīkst izmest.

Ir arī vaļējas akmens vates uzpircēji, kas var izmantot tīrus akmens vates atgriezumus kā izejvielu beramās akmens vates ražošanai.

Zviedrijā Paroc ir izstrādājis īpašu akmens vates otrreizējas pārstrādes sistēmu, kura saucas Rewool.

Akmens vates atkritumi no nojaucamām ēkām reti ir pietiekami tīri, lai tos varētu izmantot kā beramo akmens vati. Vairumā gadījumu vienīgā izeja ir tās izmešana izgāztuvēs, kas paredzētas cilvēka veselību neapdraudošiem atkritumiem.

 

  

 

J: Vai no akmens vates gaisā ieplūst kādas kaitīgas vielas?

 

A: Nē.

Paroc akmens vate ir pārbaudīta saskaņā ar Somijas būvmateriālu klasifikatoru. Tā atbilst vislabvēlīgākās emisijas klases M1 stingrajām prasībām.

 (http://www.rts.fi/emission_classification_of_building_materials.htm)

 

 

J: Vai no akmens vates  ūdenī un augsnē ieplūst kādas kaitīgas vielas?

A: Nē.

Paroc akmens vate ir pārbaudīta noplūdes testos, lai apstiprinātu tās nekaitīgumu atkritumu izgāztuvēm. Šajos testos ir pierādīts, ka noplūdes ir ļoti niecīgas.

 

 

J: Kas ar akmens vati notiek augstās temperatūrās?

A: Akmens vate ir pagatavota no akmens, kas izkausēts augstā temperatūrā, virs 1500 oC. Tās īpašības nemainās, atkārtoti karsējot, kamēr temperatūra nepārsniedz 1000 oC, un tikai pie augstākas temperatūras tā deformējas.

Akmens vatei ir piejaukts 1 – 4 % (pēc svara) organiskas saistvielas. Šī saistviela noārdās, ja temperatūra pārsniedz 150 oC. Noārdīšanās produktiem ir specifiska smaka. Paroc neiesaka uzturēties telpā, kurā pirmo reizi iekurina izolētu iekārtu (plīti vai kamīnu). Kad smaka vairs nav jūtama, tād noārdīšanās produkti ir izvēdinājušies un jūs varat uzturēties šajā telpā.

 

 

 J: Kāpēc pēc saskares ar minerālvati niez āda?

A: Minerālvate sastāv no mazām adatveidīgām daļiņām. Šo daļiņu asie gali var saskrāpēt ādu. Brūces ir tik niecīgas, ka tās rada tikai niezēšanu vai durstošu sajūtu.

Rūpīga noskalošanās palīdz atbrīvoties no vates daļiņām uz ādas un novērš niezi.

 

> Vairāk  informācijas

Atpakaļ

 

 

 

sound 
Skaņas izolācija

 

 

 

 

 

J: Es dzīvoju vecā daudzstāvu blokmājā, un mani traucē no kaimiņu dzīvokļiem nākošās skaņas.  Kā es varētu uzlabot iekšsienu skaņas izolāciju?

 

A: Trokšņa ietekmi var mazināt sekojošā veidā: paralēli izolējamai sienai uzceļ jaunu sienu, kas atrodas aptuveni 10 mm attālumā no vecās sienas un ir piestiprināta gan pie griestiem, gan pie grīdas. Rāmja konstrukcijas biezums var būt  aptuveni 50-70 mm. Tad rāmī ievieto (vai vecajai sienai piestiprina) elastīgās akmens vates plāksnes PAROC UNS 37 un telpas iekšpusi apdarina ar dubultu ģipškartona plāksni, nobīdot šuves. Jaunās sienas sadures vietas ar griestiem, grīdu un sānu sienām noblīvē ar silikona masu.

 

 

J: Kā varu samazināt soļu troksni, kas skan cauri no augšējā stāva? Vai akustiskā apdare var kaut kā palīdzēt?

 

A: Akustiskā vate šo problēmu neatrisinās; vispirms griestiem vajag piestiprināt profilēta metāla rāmi. Rāmī jāiemontē plānas akmens vates loksnes un jāapšuj ar kādu no apdares plāksnēm.

 

>Papildinformāciju meklējiet nodaļā  starpstāvu pārsegumi

 

 

 

J: Mēs patlaban būvējam atsevišķu divstāvu māju ar koka pārsegumu starp stāviem. Kādu akmens vati jāiebūvē grīdā, lai pirmajā stāvā nebūtu dzirdams soļu troksnis no otrā stāva?

 

A: Grīdas izolācijai pietiek ar aptuveni 100-150 mm biezu parastās elastīgās akmens vates plāksni PAROC UNS 37 kārtu. Labai skaņas izolācijai nepieciešams būvēt t.s. peldošo grīdu, t.i., konstrukciju, kurā grīdas virskārta balstās uz pietiekami cietām, bet reizē elastīgām akmens vates plāksnēm. Jaunākais izstrādājums šajā vietā ir PAROC SSB 1 plāksne. Tas ir vienīgais risinājums, kurš ļauj apslāpēt soļu troksni, kas ir vieglu koka konstrukciju lielākais trūkums.

 

Jautājumi, kas attiecas uz mitrumu un dažādu konstrukciju funkcijām

 

 

J: Ēka ir celta pagājušā gadsimta 50. gados, un cokolstāvs tika izmantots kā noliktava ar pazeminātu temperatūru. Tagad mēs vēlamies šīs telpas siltināt, lai izmantotu interešu nodarbībām. Kā mums risināt siltumizolācijas jautājumu? Un kā būs ar mitruma izolāciju?

 

A: Vispirms jums ir jānodrošina, lai mitrums nevarētu iekļūt ēkā no ārpuses. Tas nozīmē, ka jums vajadzēs atrakt zemi pamatu ārpusē. Vecā pazemes drenāžas sistēma ap pamatiem, iespējams, būs aizsērējusi un tā būs jāatjauno, un ūdens jāaizvada projām. Pamatus  (no apakšas līdz pat 1m augstumam) derētu aplīmēt ar mīksta bituma paklāja (filča) kārtu. Lai konstrukcija būtu siltāka un sausāka, pēc iespējas lielāku izolācijas daļu vajag novietot ārpusē. Izolācijai varat izmantot akmens vates plāksnes PAROC GRS, kas kalpos vienlaikus gan kā siltumizolācija, gan kā pazemes drenāža. Šī gaisu caurlaidīgā izolācija ļauj pamatiem žūt, novadot mitrumu uz āru un uz augšu. Izolācijas materiāla ārpusi sedz ar profilētas plastmasas mitruma izolāciju. Ja nepieciešams, izolāciju var klāt arī iekšpusē, un tādā gadījumā izmanto mīkstu akmens vati. Tad ieteicams iekšpusi apšūt ar akmens apšuvumu, piemēram, kārtu ķieģeļu „uz kantes". Ja vēlaties izmantot koku, tad starp dzelzsbetonu un koku jāuzliek hidroizolācijas kārta.

 

>Sīkāk sk. pagrabtelpu sienu konstrukcijas

 

 

 

J: Pagājušās ziemas stiprajos puteņos sniegu sadzina zem pažobelēm, un tas sakrājās bēniņos uz vates. Lielāko daļu nošķūrēju nost, bet vēl mazliet palika. Kas man tagad jādara? Vai jāmaina visa vate vai tikai virsējās loksnes?

 

A: Īslaicīga samitrināšana, kādu rada sniegs un tā kušanas ūdens, nav problēma. Akmens vate neuzsūc ūdeni, un ja ūdens iesūcas starp loksnēm, tas ļoti ātri izžūst, jo ir liela starpība starp istabas temperatūru un āra temperatūru. Vate jūsu bēniņos pagājušajā ziemā varēja izžūt divu nedēļu laikā. Mitrumā vispirms var sapelēt koks un organiski materiāli, un ja tas saglabājas ilgāk, tad pelējums var pāriet arī uz vates un citiem neorganiskiem materiāliem. Taču pelējuma veidošanās sākas vienīgi ilgākā laika periodā un tam vajadzīgs, lai temperatūra būtu virs nulles. Tāpēc nav nekāda iemesla mainīt vates paklājus. Taču, ja kaimiņu dzīvoklī dzīvo mājas saimnieks, viņam par to var būt pilnīgi cits viedoklis.

 

 

 

J: Kaut kur lasīju, ka akmens vati var izmantot arī izolācijai pret sasalšanu un arī polistirola plākšņu vietā zem grīdas. Vai akmens vate nepiesūcas ar ūdeni, un kā tā funkcionē, kad ir slapja?

 

A: Akmens vati jau desmitiem gadu izmanto gan izolācijai pret sasalšanu, gan izolācijai zem grīdām. Izolācija darbojas bez problēmām, jo vate neuzsūc ūdeni. Patiesībā gluži pretēji tam, jo vate darbojas kā kapilāru barjera un neļauj ūdenim no grunts iesūkties ēkas augšējās konstrukcijās. Iemesls tam, kāpēc akmens vati samērā reti izmanto šiem mērķiem, ir neprognozējamās situācijas būvlaukumos, biežās lietavas un sniegi atklātajos būvlaukumos, slikta drenāža un nelielā cenu starpība starp GRS plāksnēm un parasto putupolistirolu. Somijas Tehniskās Universitātes un TEKES (Somijas valsts tehnikas aģentūra) speciālā pētījumā konstatēts, ka akmens vates plāksnes ir ieteicams izmantot grīdu siltumizolācijai un galvenokārt tāpēc, ka saskarē ar mitrumu tās izdala un emitē ievērojami mazāk vielu nekā polistirols.

 

 

 

J: Nesen iegādājos vecu ēku un patlaban iepazīstos ar savu pirkumu. Izjaucu vecās konstrukcijas grīdu un konstatēju, ka skaidu un salmu izolācija ir nosēdusies. Zem grīdas ir radusies aptuveni 50 mm plata sprauga. Vai varu aizpildīt šo tukšumu ar vaļējo (pūšamo) akmens vati, jo tas būtu izdarāms vieglāk par lokšņu materiāla ieklāšanu? Vai arī  beramā vate ar laiku nosēdīsies?

 

A: Lai arī beramā akmens vate nosēžas vismazāk salīdzinājumā ar visām citām vatēm, mēs tomēr neieteiktu izmantot jūsu grīdā jebkādu vaļēju izolāciju. Problēma, kuru mēģināt atrisināt, t.i., vēsa grīda un vēsa gaisa strāvojums, parādīsies atkal, tiklīdz vate kaut nedaudz saplaks. Aizpildiet pagrīdi ar akmens vates plāksnēm PAROC UNS 37, vēlams par 10-20 mm biezāku par izolējamo telpu. Grīda saspiedīs šo vates kārtu un būs garantija, ka visa izolējamā pagrīdes telpa būs aizpildīta uz ēkas atlikušo mūžu.  

 

 

 

J: Dzīvoju pagājušā gadsimta 50. gados celtā ēkā. Lai samazinātu apkures izdevumus, esam nolēmuši uzlabot ēkas sltumizolāciju.  Vēlamies sākt ar vieglāko un vispirms izolēt bēniņus. Patlaban tie ir izolēti ar aptuveni 25-30 cm zāģu skaidu kārtu. Kādā pakāpē vajadzētu uzlabot izolāciju? Vai virs zāģu skaidām varētu iepūst vaļējo akmens vati?

 

A: Uzlabot izolāciju tiešām šķiet prātīgi. Jūsu skaidu kārta dod tādu pašu izolāciju kā 125-150 mm akmens vates. Mūsdienu somu vienģimenes ēku izolācijas slānis ir 300-400 mm biezs. Enerģētikas eksperti Somijā iesaka pat 400-500 mm biezu izolāciju. Tāpēc jums vajadzētu papildināt izolāciju vismaz ar 200 mm kārtu. Tomēr nevajadzētu aizsegt vēdināšanas spraugas pažobelēs. Virs zāģu skaidām varat klāt izolāciju, cik vien vēlaties, jo apakšējais izolācijas slānis vienmēr sasils un izžūs. Akmens vati jau 50 gadus izmanto šādiem mērķiem. Degošais apakšējais izolācijas slānis šādā veidā iegūs aizsargājošu ugunsdrošu papildu segumu.

Atpakaļ 

 

 

 

 

 

 

Web izmantošanas nosacījumi